Kāpēc mācīties vecākā vecumā, valodu apguve un kultūras mantojums…
1. Svešvalodu mācīšanās kultūru iekļaujošā vidē
Izglītība un mācīšanās tiek uzskatīta par svarīgu aspektu vecāka gadagājuma studentiem, lai viņi attīstītu savas prasmes un zināšanas, lai viņi aktīvi spētu piedalīties sociālajos un pilsoniskajos procesos. Tomēr daudziem pieaugušajiem joprojām ir ļoti grūti apvienot mācīšanos ar ikdienas pienākumiem un aktivitātēm; Tā kā daudzas šajā nozarē paredzētās mācību iespējas joprojām balstās uz tradicionālām klātienes mācīšanas metodēm, ne visiem ir vienādas iespējas saņemt apmācības. Runājot par valodas apguvi, bieži nākas sastapties ar šķēršļiem kontekstā un mācību vides trūkumā, kas pavada mācību procesu un veicina iedziļināšanos valodā un tās kultūras plašākā nozīmē.
Pēdējo gadu laikā šajā jomā tiek īstenotas daudzas iniciatīvas, izmantojot pieaugušo izglītības “prizmu”, jo tā “veicina mantojuma un zinātnisko resursu saglabāšanu un rada jaunas izglītības iespējas… un nodrošina veidus, kā uzlabot piekļuvi pilsoņiem viņu mantojumā ”(Digicult, 2003). Ņemot vērā Eiropas kultūras mantojuma vērtības un tā spēju darboties, kā sociālās iekļaušanas virzītājspēkam, šis jauktais kurss mudinās Eiropas savienības iedzīvotājus uzzināt vairāk par Eiropas kultūras mantojumu, iesaistīties tajā un padarīt Eiropas gada mantojumu par prioritāti.
Kursa pieeja
Izmantojot šo kursu, jūs varēsiet izstrādāt personalizētākus mācību materiālus, kas pielāgoti pieaugušo izglītojamo vajadzībām. Jūs varēsiet uzzināt, kā izmantot un integrēt kultūras un starpkultūru materiālus, kas pieaugušajiem māca svešvalodas un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Uzzināsiet ieteikumus, kā izveidot iekļaujošu mācību vidi.
Kā pedagogam, šis kurss Jums palīdzēs attīstīt savas profesionālās kompetences, lai veicinātu izglītojamo valodas un digitālās prasmes, kā arī viņu līdzdalību pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, integrējot kultūras mantojuma vērtības mācību procesā. Jūs iepazīsities ar kultūras interpretāciju, kā neformālās mācīšanās metodes metodiku un palīdzēsiet viņiem kļūt kompetentākiem, izstrādājot mācību materiālus svešvalodu stundām, izmantojot kultūras un starpkultūru materiālus. Visa šī kursa laikā jūs uzzināsiet pamatus par materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, par tā izmantošanu, kā motivējošu ierosmi EFL mācībām, kopā ar pieaugušo izglītojamajiem un par jauniem un inovatīviem digitāliem rīkiem un lietotnēm, kurus varat ieviest savās izglītības programmās, ne tikai uzlabojot savu izglītojamo digitālās prasmes, bet arī visu viņu mācīšanās pieredzi.Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Kultūras mantojums ir kopienas izstrādāto un no paaudzes paaudzē nodoto dzīves veidu izpausme, ieskaitot paražas, vietas, priekšmetus, mākslinieciskās izpausmes un to vērtības. Kultūras mantojums bieži tiek izteikts kā nemateriāls vai materiāls kultūras mantojums (ICOMOS, 2002). Šis mantojums sastāv ne tikai no fiziskiem artefaktiem, kā tas tiek pārāk bieži domāts, bet arī no konkrētu kopienu vai sabiedrību nemateriālām īpašībām, kas gadiem ilgi ir izplatītas paaudzē. Tas ietver arī dabas mantojuma elementus, piemēram, attiecīgās ainavas vai bioloģisko daudzveidību.
2. Materiāls un nemateriāls
Runājot par MATERIĀLO MANTOJUMU, mēs atsaucamies uz materiālām lietām, piemēram, pieminekļiem un ēkām vai priekšmetiem un artefaktiem, kuriem ir noteikta vērtība un kurus ir vērts saglabāt nākotnē. Materiālā kultūra tiek saprasta visas tās kultūras izpausmēs, kurām ir materiāls un fizisks veidols. Tie ietver objektus, kas ir nozīmīgi konkrētas kultūras arheoloģijai, arhitektūrai, zinātnei vai tehnoloģijai. Objekti ir svarīgi cilvēces vēstures izpētei, jo tie nodrošina konkrētu pamatu idejām un var tās apstiprināt. To saglabāšana parāda pagātnes nepieciešamības un lietu, kas stāsta par to, atzīšanu.
Gluži pretēji, visas tās kultūras izpausmes un izpausmes, kas nav materiālas, ieskaitot tradīcijas, mākslu, izrādes, svētkus un rituālus… un zināšanas daudzu citu starpā, tiek uzskatītas par NEMATERIĀLO MANTOJUMU. Kopumā mēs to saucam par kultūru, kas mantota no pagātnes, kas mūsu sabiedrību kultūras bagāžā nodota no paaudzes paaudzē. Nemateriālais mantojums aptver plašu jomu klāstu, piemēram, pārtiku, mūziku, amatniecību, medicīnu ... un attiecas uz zināšanām, praksi un prasmēm.
Avoti:
- Fiona Hamilton - Trawlwulwuy Heritage Officer, Writer, Artist, Cultural Producer, Violence Educator, Ethicist and Activist. Fiona lives on Country in Tasmania.
- Ann Marie Sullivan, Cultural Heritage & New Media: A Future for the Past, 15 J. MARSHALL REV. https://repository.jmls.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1392&context=ripl
Ko Tev nozīmē nemateriālais kultūras mantojums?
Avots: https://www.youtube.com/watch?v=2phs0pQIgWU
3. Kāpēc mācīties, kad esi pieaudzis?
Uz šo jautājumu nav unikālas atbildes, bet skatoties gan no individuālās, gan sociālās, gan arī ekonomiskās puses, mācīšanās dod labumu:
- Personīgajai attīstībai
- Veselībai
- Zināšanu, prasmju un kompetenču celšanā
- Pašapziņas celšanā
- Produktivitātē
- Socializācijā
Pieaugušo izglītība ir svarīgs ieguldījums sabiedrībā un ekonomikā, taču ārpus tās universālā izglītība, kā cilvēktiesības sniedz indivīdiem daudzus ieguvumus viņu dzīvē, piemēram, iespēju saglabāt aktivitāti, turpināt projicēt jaunus izaicinājumus un mērķus. vienlaikus izstrādājot jaunas aktivitātes šajā dzīves posmā.
Citējot OECD par mūžizglītību: "šī izpratne par mācīšanos ietver personīgo un sociālo attīstību visos tās veidos un visos kontekstos, neatkarīgi no tā, vai formālā - skolas, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības iestādēs vai neformālā - mājās, darbā vai ārpus tās. Tā ir sistēmiska pieeja, kas pavada zināšanu un prasmju līmeni, kas jāiegūst visiem neatkarīgi no viņu vecuma. Tā uzsver nepieciešamību motivēt bērnus no viņu agrīnajiem gadiem mācīties visa mūža garumā un virzīt centienus, lai visiem pieaugušajiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir nodarbināti vai meklē darbu, kuriem jāpilnveido savas prasmes vai jāpārkvalificējas, ir iespēja to izdarīt "(OECD, 1996).
Šajā brīdī ir ļoti svarīgi saprast, ka izglītotāju loma pieaugušo izglītībā ir ļoti svarīga. Ir daudz dažādu veidu, kā pedagogi veicina attiecības ar izglītojamajiem un palīdz viņiem mācību procesā…
Noskaties šo interaktīvo prezentāciju par izglītotāju tipiem
Kāpēc jauktā mācīšanās?
Jauktā mācīšanās ''atspoguļo mūsu tranformācijas attieksmi pret mācīšanu un mācīšanos. Tā ir izglītības vides un mācību pieredzes pilnīga pārdomāšana un pārveidošana. ”(Blended Learning in Higher Education: Framework, Principles and Guidelines, D. Randy Garrison, Norman D. Vaughan: 2008). Šis kurss jauktās mācīšanās pieejā garantēs, ka pedagogi ir aprīkoti ar jaunākajām izglītības, mācību un apmācības stratēģijām, metodoloģiju un materiāliem, kurus izmantot strādājot ar pieaugušajiem. Izmantojot aktīvu mācību pieeju pedagogi iemācīsies arī izstrādāt ar kultūru un tās mantojumu saistītus mācību materiālus un pielāgot tos pieaugušo izglītojamo vajadzībām.
Kurss koncentrējas uz atbalstu pedagogiem digitālo rīku izmantošanā viņu mācībās, lai pieaugušie izglītojamie “mācītos darot”, apstrādātu informāciju par materiāliem un nemateriāliem kultūras elementiem un apkopotu informāciju par slēptajiem kultūras priekšmetiem savās kopienās.
Jūs redzēsiet, ka jūsu profesionālās kompetences un digitālās prasmes uzlabosies, un jūs jutīsities drošāk strādājot ar pieaugušajiem izglītojamajiem. Jūs varēsit izveidot iekļaujošāku mācību vidi, izmantojot kultūras materiālus / kopienas resursus svešvalodu mācīšanai.
Kultūras loma valodas apguvē
Kā valoda ir saistīta ar kultūrām, kurās runā šī valoda tiek lietota? Vai mums ir jāapgūst valodas kultūras aspekti, lai to efektīvi apgūtu? Daži apgalvo, ka ir svarīgi apgūt un pārņemt dažus kultūras uzvedības aspektus, kas saistīti ar valodu, ja mēs vēlamies iesaistīties pasaulē un kultūrā, kur to runā, un tādējādi iemācīties to dabiskāk.
Noskatieties šo interesanto Dr Turner prezentāciju par to un izlasiet Dr Nguyen rakstu.
Avots:
4. Galvenie faktori augstas kvalitātes izglītībai
Aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu pieaugušo izglītības kvalitāti:
- Mācību vides kvalitāte
- Sakritība starp studentu un mācīšanās tēmu
- Mācību veicināšanas kvalitāte
- Institūcijas kārtības un noteikumu kvalitāte, kas veicina mācīšanos
Lai gan daudziem vecākiem/pieaugušajiem studentiem ir dažādas zināšanas un disciplīna mācībām, daudzi cilvēki mācās otru valodu, vai nu kā daļu no vecāku/pieaugušo izglītības programmām, vai arī paši izvēlas mācīties valodu kursos. Valodu studēšana ir īpaši populāra mūsdienu sabiedrībai, tās raksturīgās daudzvalodības un multikulturālisma dēļ.
“Pieaugušo dalība izglītībā un apmācībās joprojām ir ierobežota" (Eiropas Komisija, 2006). Saskaņā ar viņu ziņojumiem, šķēršļi cilvēku līdzdalībai, no vienas puses, var būt saistīti ar pieejamību, dažādiem izdevumiem un maksām, lai varētu mācīties, izmantot iespējas, saņemt atbalstu, uzraudzību utt., un, no otras puses, dzīves situācija, to, cik lielā mērā pieaugušā ģimene un sociālā vide atbalsta viņa līdzdalību, viņu motivāciju. Bieži vien vissvarīgākie šķēršļi rodas no pieprasījuma puses: laika trūkums, darba vai ģimenes iemeslu dēļ, izpratnes un motivācijas trūkums, jo mācīšanās netiek uzskatīta par pietiekami vērtīgu, lai maksātu un tāpēc nav redzami tā ieguvumi. Informācijas trūkums par piedāvājumu un finansējuma trūkums. Starp daudzajām pieejām, kuras var izmantot, lai novērstu minētos šķēršļus viņu dalībai izglītībā ir panākt, lai tie mācības atbilstu viņu vajadzībām. Ir dažādas stratēģijas, kuras var ievērot, lai izveidotu mācību programmas elastīgākas (sadalot tās mazākos moduļos un vienībās), piedāvājot dažādus mācību modeļus, piemēram, e-mācības utt. Pieaugušie izglītojamie var gūt labumu arī no dažādiem viņu vajadzībām pielāgotiem pakalpojumiem, piemēram, karjeras atbalsta pakalpojumiem vai neformālā un neoficiālā kontekstā iegūtās izglītības akreditācijas (Eurydice, 2011).
IKT ir ļoti svarīga vecāka
IKT piedāvā lieliskas iespējas un ieguvumus, taču, lai to izmantotu ir jāzina pieaugušo izglītojamo attiecības ar IKT un zināšanas, lai redzētu, vai tās ir pielāgotas viņu īpašībām un vajadzībām.
5. Atsauces
http://www.readingmatrix.com/files/16-lm7civ98.pdf
https://www.youtube.com/watch?v=lRpHXFKZKac
Ana Tuşa, Claudiu Sorin Voinia, Dănuţ Dumitru Dumitraşcu. "Comparative Analysis For The Implementation Of The Concept: Lifelong Learning In Places Like
France, Germany, Finland, Romania", Balkan Region Conference on Engineering and Business Education, 2014
Fiona Hamilton - Trawlwulwuy Heritage Officer, Writer, Artist, Cultural Producer, Violence Educator, Ethicist and Activist. Fiona lives on Country in Tasmania.
https://repository.jmls.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1392&context=ripl
"Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nenozīmē satura apstiprināšanu, kas atspoguļo tikai autoru uzskatus, un Komisija nevar būt atbildīga par jebkādu tajā ietvertās informācijas izmantošanu."
